Ne tikai zināt, bet saprast un piedzīvot Dieva mīlestību

Manas sirds vēlēšanās un lūgšana bija, kaut viss būtu tik jauki un vienkārši kā sākumā, kaut būtu tā degsme, kas bija, kad sāku ticēt.

Ikdiena un pasaule notrulina, tā pat nemanot aicina uz kompromisiem. Man liekas, ka visā tajā biju par dziļu iebridusi un pavisam noteikti saviem spēkiem nevarēju no tā visa tikt vaļā. Un tā nebūt nav patīkama sajūta, vien bailes pazaudēt saikni ar Dievu un Viņa mīlestību.

Bet nometnē vakar vakarā... pēc pielūgsmes un kopējām lūgšanām bija iespēja, ka kāds cits arī par tevi aizlūdz. Un tieši tas man bija vajadzīgs - kur vairs pati netieku galā, kāds cits lūdz.

Neparasti, bet laikam loģiski - Dievs piedod un pieņem. Un kad vairs kompromisu celtais mūris nav mūsu vidū, ir tik jauki just Dieva klātbūtni un Viņa mīlestību. Un, škiet, tikai tagad ne tikai zinu, bet arī kaut mazlietiņ nojaušu un saprotu, ko nozīmē tas, ka Dievs mani mīl.

Ir brīnišķīgi būt attīrītam un piepildītam ar Viņa mīlestību. Un tagad mana lūgšana ir to atkal nepazaudēt.