Time to make fiends can differ so much. Sometimes it takes just a moment together and you are friends. Sometimes one evening can be enough. Now after 4 months in school I start feeling quite comfortable again. Not the way it was before but still much better than could be.
Sometimes I think that I have no more energy to meet new people. I already know so many. And it takes both time and energy to make new friends. But then when it suddenly happens joy is a great reward for all investment.
As I heard once - love is a currency that multiplies when you spend it.
Friday, May 22, 2009
Friday, May 15, 2009
Diagnoze
Tukši gaiteņi. Tumši, lampiņas taupības nolūkā nedeg. Grīda tīra, bet nostaigāta. Pie durvīm tā kā takšu zīmītes, tikai uzraksti citi "Ķirurgs", "Traumotologs".. Laiks apstājies. It kā nevienam tas viss vairs nebūtu vajadzīgs. Bet cilvēki nāk. Un arī bez gaismiņām atrod ķirurgu un traumotologu.
Sēžu gaitenī un gaidu.
Un tad viss atdzīvojas. Iedegas gaismiņas, šur tur parādās kāds visnotaļ omulīgs telpaugs. Jasaka gan, ka arī pacientu ir kļuvis vairāk. Ceru, ka ne tāpēc, ka viņiem nelaimējas, bet tāpēc, ka viņi zina, kur meklēt palīdzību. Par ikvienu parūpējas. Tā ir slimnīcas burvība - ka ar savām likstām vairs neesi viens.
Un tad jau pa gaiteni no kreisās puses nāk viņi visi - visi interni ar mapītēm rokās gaiši zilos formas tērpos. Un te vairs nav nomāktības un pamestības. Slimnīcas dzīslās plūst enerģija un entuziasms.
Diagnoze: man skaistas liekas vecas un pamestas lietas. Skaiti ir tas, kā kādreiz tas kādam ir bijis svarīgi un vajadzīgi. Un skaistas ir pat tās skumjas, ka tagad cilvēkiem ir vienalga, ka tagad nav neviena, kas parūpējas par lietām, kas kādam agrāk bija tik svarīgas.
Sēžu gaitenī un gaidu.
Un tad viss atdzīvojas. Iedegas gaismiņas, šur tur parādās kāds visnotaļ omulīgs telpaugs. Jasaka gan, ka arī pacientu ir kļuvis vairāk. Ceru, ka ne tāpēc, ka viņiem nelaimējas, bet tāpēc, ka viņi zina, kur meklēt palīdzību. Par ikvienu parūpējas. Tā ir slimnīcas burvība - ka ar savām likstām vairs neesi viens.
Un tad jau pa gaiteni no kreisās puses nāk viņi visi - visi interni ar mapītēm rokās gaiši zilos formas tērpos. Un te vairs nav nomāktības un pamestības. Slimnīcas dzīslās plūst enerģija un entuziasms.
Diagnoze: man skaistas liekas vecas un pamestas lietas. Skaiti ir tas, kā kādreiz tas kādam ir bijis svarīgi un vajadzīgi. Un skaistas ir pat tās skumjas, ka tagad cilvēkiem ir vienalga, ka tagad nav neviena, kas parūpējas par lietām, kas kādam agrāk bija tik svarīgas.
Subscribe to:
Posts (Atom)